Ceļvedis

Populārākās latviešu dziesmas

No nošu lapas salocīts papīra putns blakus degošai svecei

Latvieši mēdz teikt, ka esam dziedātāju tauta – un tam ir pamats. Krišjāņa Barona „Dainu skapī” glabājas simtiem tūkstošu tautasdziesmu tekstu, bet Dziesmu svētku kopkoros ik pēc pieciem gadiem dzied desmitiem tūkstošu cilvēku. Šajā rakstā apkopojām populāras latviešu dziesmas, kuras zina gandrīz katrs, – kas tās radīja un kāpēc tās dziedam vēl šodien.

Dainu skapis – kur viss sākās

Pirms runājam par komponistu dziesmām, jāpiemin to sakne – tautasdziesmas. Folklorists Krišjānis Barons 19. gadsimtā sakārtoja dainu tekstus īpašā kumodē ar atvilktnītēm – „Dainu skapī”. 2001. gadā „Dainu skapis” tika iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.

Dziesmas, ko dzied visa Latvija

„Dievs, svētī Latviju!”

Latvijas valsts himnas vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis. Dziesma pirmo reizi skanēja 1873. gadā Pirmajos Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā. Par valsts himnu tā oficiāli kļuva 1920. gadā un atkal – pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā.

„Gaismas pils”

Jāzepa Vītola kordziesma ar Ausekļa vārdiem sacerēta 1899. gadā un pirmo reizi atskaņota 1900. gadā. Kopkora repertuārā tā ienāca 1910. gada Dziesmu svētkos. Padomju laikā, 1985. gadā, „Gaismas pils” tika izņemta no svētku programmas, taču tā jau sen bija kļuvusi par simbolu. Dziesma iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

„Saule, Pērkons, Daugava”

Mārtiņa Brauna dziesma ar Raiņa vārdiem no dzejoļa „Daugava” tapa 1988. gadā Valmieras Drāmas teātra izrādei. Jau 1990. gada Dziesmu svētkos tā izskanēja kopkora izpildījumā un kļuva par vienu no Dziesmotās revolūcijas simboliem. Kopš tā laika „Saule, Pērkons, Daugava” skan visos Vispārējos Dziesmu svētkos.

„Manai dzimtenei”

Raimonda Paula dziesma ar Jāņa Petera vārdiem sarakstīta 1973. gadā, Dziesmu svētku simtgadē. Toreiz svētku programmā tā netika iekļauta, taču dziesma izplatījās caur amatierkoriem un ar laiku kļuva par vienu no mīlētākajām kordziesmām.

„Jāņuvakars”

Emiļa Melngaiļa kordziesma jauktajam korim (1926) balstīta uz līgo dziesmām. Tā ir viens no pazīstamākajiem komponista darbiem un pastāvīga Dziesmu svētku repertuāra daļa.

Tautasdziesma „Pūt, vējiņi”

„Pūt, vējiņi” ir tautasdziesma, ko bieži sauc par latviešu neoficiālo himnu. Plaši pazīstama ir Andreja Jurjāna apdare jauktajam korim. Šī dziesma skan gan svētku kopkoros, gan pie ugunskura – un tā ir lielisks piemērs tam, kā tautasdziesma dzīvo tālāk.

Dziesmas no estrādes un skatuves

Latviešu populārā mūzika daudz parādā komponistam Raimondam Paulam, kura dziesmas skanējušas gan radio, gan teātra izrādēs.

  • „Dāvāja Māriņa” (1981, vārdi – Leons Briedis) – uzvarēja radio dziesmu aptaujā „Mikrofons”, bet krieviskā versija ar nosaukumu „Miljons sarkanu rožu” kļuva starptautiski pazīstama. 2020. gadā melodija izskanēja Pixar animācijas filmā „Soul”.
  • „Mežrozīte” – dziesma uzvarēja aptaujā „Mikrofons 68”.
  • Dziesmas ar Alfrēda Krūkļa vārdiem – piemēram, „Mēs tikāmies martā” un „Reiz nāksi tu” –, kā arī cikls „Vecās Rīgas vitrāžas” ar Jāņa Petera vārdiem.

Klasiskās solo dziesmas

Latviešu kormūzikas un solo dziesmu klasika sniedzas vēl senāk. Alfrēds Kalniņš ir viens no latviešu solo dziesmas meistariem. Viņa darbi „Brīnos es” (1901, vārdi – Andrievs Niedra), „Līst klusi” (1904, vārdi – Jānis Poruks) un „Pļāvēja diendusa” (1913, vārdi – Rainis) joprojām skan koncertos.

Kur šīs dziesmas dzirdēt dzīvajā

Visvairāk šo dziesmu vienuviet var dzirdēt Dziesmu un deju svētkos – nākamie Vispārējie svētki paredzēti 2028. gada vasarā. Kordziesmas un solo dziesmas regulāri skan arī koncertzālēs visā Latvijā. Kur meklēt koncertus, lasiet mūsu koncertu afišas ceļvedī, bet, ja interesē dziesmas uz teātra skatuves, ieskatieties rakstā „Slavenākās operetes un mūzikli”.