Labs koncerts sākas jau ilgi pirms pirmās nots – ar izvēli, kur un ko klausīties. Latvijā koncertu dzīve ir bagātāka, nekā varētu šķist: galvaspilsētā darbojas vēsturiskas zāles, bet pēdējos gados reģionos uzbūvētas jaunas, akustiski izcilas koncertzāles. Šajā ceļvedī stāstām, kur Latvijā meklēt labu koncertu, kā to izvēlēties un kā justies droši koncertzālē.
Koncertzāles Rīgā
Lielā ģilde
Vēsturiskā Lielā ģilde Vecrīgā ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā mājvieta. Orķestra vēsture sākas 1926. gadā, kad tika izveidots radio orķestris. Ja vēlaties dzirdēt simfonisko mūziku klasiskā vidē, šī ir pirmā vieta, kur meklēt.
Rīgas Doms
Rīgas Doms ir slavens ne tikai ar arhitektūru, bet arī ar ērģelēm. Tās būvējusi vācu firma E. F. Walcker & Co, un instruments tika iesvētīts 1884. gada janvārī. Ērģeļmūzikas koncerti Domā ir viena no Rīgas skaistākajām tradīcijām.
Lielās estrādes un arēnas
Populārās mūzikas un lielu šovu koncerti Rīgā bieži notiek Arēnā Rīga un citās lielās norises vietās, bet vasarā – brīvdabas estrādēs. Mežaparka Lielā estrāde ir arī Dziesmu svētku noslēguma koncertu mājvieta.
Reģionu koncertzāles
Laikā no 2013. līdz 2019. gadam Latvijas reģionos tika atvērtas vairākas mūsdienīgas koncertzāles. Tās padarījušas augstas klases koncertus pieejamus daudz plašākam klausītāju lokam.
| Koncertzāle | Pilsēta | Atvērta |
|---|---|---|
| Latgales vēstniecība GORS | Rēzekne | 2013 |
| Vidzemes koncertzāle „Cēsis” | Cēsis | 2014 |
| Lielais dzintars | Liepāja | 2015 |
| Koncertzāle „Latvija” | Ventspils | 2019 |
Lielais dzintars ir arī Liepājas Simfoniskā orķestra mājvieta. Jūrmalā savukārt darbojas Dzintaru koncertzāle, kuras slēgtā zāle celta 1936. gadā un pēc atjaunošanas no jauna atvērta 2015. gadā.

Kā atrast un izvēlēties koncertu
- Sāciet ar žanru. Simfoniskā mūzika, kamermūzika, ērģeles, operetes melodiju vakars vai populārā mūzika – katram ir savas zāles un sava publika.
- Pārbaudiet koncertzāles programmu. Lielākās koncertzāles un orķestri savu sezonas programmu publicē jau laikus, bieži vairākus mēnešus iepriekš.
- Iegādājieties biļetes oficiālos kanālos. Latvijā biļetes visbiežāk pērk tiešsaistes biļešu tirdzniecības platformās vai koncertzāles kasē. Izvairieties no nejaušiem tālākpārdevējiem.
- Ievērojiet koncerta ilgumu. Simfoniskais koncerts parasti ilgst ap divām stundām ar starpbrīdi.
Koncertzāles nerakstītie likumi
Klasiskās mūzikas koncerti mēdz biedēt tos, kas tajos nav bijuši. Patiesībā noteikumi ir vienkārši:
- Ierodieties laikus. Ja kavējat, ienākt zālē bieži var tikai pauzē starp skaņdarbiem.
- Izslēdziet tālruni vai ieslēdziet klusuma režīmu – arī ekrāna gaisma traucē blakussēdētājiem.
- Aplaudējiet skaņdarba beigās. Simfonijās un koncertos starp daļām parasti neaplaudē. Ja neesat pārliecināts, pagaidiet, līdz aplaudē pārējie.
- Operā un operetē aplausi pēc ārijas vai efektīga numura ir pilnīgi ierasti.
Par apģērbu un citiem praktiskiem jautājumiem vēl plašāk stāstīsim atsevišķā rakstā.
Dziesmu un deju svētki
Neviens stāsts par koncertiem Latvijā nav pilnīgs bez Dziesmu un deju svētkiem. Pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1873. gadā Rīgā. Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcija 2003. gadā tika atzīta par UNESCO cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma meistardarbu, bet 2008. gadā iekļauta Reprezentatīvajā sarakstā.
Nākamie – XXVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētki – paredzēti 2028. gada 30. jūnijā – 9. jūlijā. Par dziesmām, kas skan svētku noslēguma koncertos, lasiet rakstā „Populārākās latviešu dziesmas”.
Koncerts vai izrāde?
Ja Jums tuvāka mūzika kopā ar stāstu un skatuves noformējumu, varbūt labāk izvēlēties operetes vai mūzikla izrādi. Pārskatu par skatuvēm atradīsiet rakstā „Teātri Latvijā”.
