Dažas izrādes kļūst par vakara notikumu, bet citas – par veselas kultūras daļu. Šajā rakstā apkopojām slavenākās operetes un mūziklus, kas pirmizrādi piedzīvoja pirms gadu desmitiem vai pat simtiem gadu, bet joprojām tiek iestudēti pasaulē un Latvijā. Sāksim ar Vīnes valšiem un Johanu Štrausu, nonāksim līdz „Jautrajai atraitnei” un beigsim ar Brodveju, kur dzima „Mana skaistā lēdija”.
Ja vēlaties vispirms saprast, ar ko operete atšķiras no operas, ieskatieties rakstā „Kas ir operete?”.
Johans Štrauss – „valšu karalis” un operetes meistars
Runājot par opereti, Štrausa vārds izskan gandrīz vienmēr. Taču jāprecizē, par kuru Štrausu ir runa. Johans Štrauss (dēls, 1825–1899) ir „valšu karalis” un slavenāko Vīnes operešu autors. Viņa tēvs Johans Štrauss (tēvs, 1804–1849) sacerēja „Radecka maršu”, bet vācu komponists Rihards Štrauss (1864–1949), operu „Salome” un „Rožu kavalieris” autors, ar šo ģimeni nav radniecīgs.
Štrausa (dēla) valsis „Pie skaistās, zilās Donavas” pirmo reizi atskaņots 1867. gadā – sākotnēji kā kordarbs. Tikai vēlāk tas kļuva par Vīnes neoficiālo himnu un neiztrūkstošu Jaunā gada koncertu numuru.

„Sikspārnis” (1874)
Štrausa „Sikspārnis” pirmizrādi piedzīvoja 1874. gada 5. aprīlī Vīnes teātrī Theater an der Wien. Libretu rakstīja Karls Hafners un Rihards Genē. Sižets ir asprātīga atriebība: doktors Falke izspēlē joku ar savu draugu Eizenšteinu, kurš kņaza Orlovska maskubaliņā flirtē ar paša sievu, to neatpazīdams. Viss atrisinās trešajā cēlienā – cietumā.
Slavenākie numuri ir uvertīra, Rozalindes čardašs un kalpones Adeles kupleti. Latvijā „Sikspārņa” iestudējums Latvijas Nacionālajā operā un baletā pirmizrādi piedzīvoja 2015. gada decembrī.
„Čigānu barons” (1885)
Vēl viena Štrausa operete, kas pirmizrādi piedzīvoja tajā pašā Vīnes teātrī – 1885. gada 24. oktobrī. Libreta pamatā ir ungāru rakstnieka Mora Jokai stāsts. Galvenais varonis Šandors Barinkajs atgriežas savos īpašumos, iemīlas čigānu meitenē Safī, kura izrādās princese, un atrod apslēptu dārgumu. No operetes visbiežāk skan „Dārgumu valsis”.
„Jautrā atraitne” (1905)
Franča Lehāra „Jautrā atraitne” Vīnē pirmo reizi tika izrādīta 1905. gada 30. decembrī – atkal Theater an der Wien. Libretu rakstīja Viktors Leons un Leo Šteins. Stāsts norisinās Parīzē: izdomātās Pontevedro valsts sūtniecība cenšas panākt, lai bagātā atraitne Hanna Glavari apprecētu tautieti un viņas miljoni paliktu dzimtenē. Laimīgās beigas sagādā viņas senā mīlestība – grāfs Danilo.
Operetē skan „Vilja dziesma” un valsis „Lūpas klusē”, kas bieži tiek atskaņoti arī koncertos. „Jautrā atraitne” īsā laikā aizceļoja uz skatuvēm visā pasaulē un iezīmēja Vīnes operetes „sudraba laikmeta” sākumu. Latvijas Nacionālā opera un balets ar to atklāja 2022./2023. gada sezonu.
Citas operetes, kuras vērts zināt
- „Orfejs ellē” (1858, Parīze) – Žaka Ofenbaha grieķu mīta parodija, kurā Orfejs priecājas, ka atbrīvojies no Eiridīkes. No šīs operetes nāk pasaulslavenais kankāns.
- „Mikado” (1885, Londona) – Gilberta un Salivana satīra, kas norisinās izdomātā Japānas pilsētā Titipu.
- „Čardaša karaliene” (1915, Vīne) – Imres Kalmana operete par prinča un šantānu dziedātājas mīlestību, kas pazīstama arī kā „Silva”.
Mūzikli: no Brodvejas līdz Londonai
20. gadsimtā vieglā mūzikas teātra centrs pārcēlās uz Ņujorku un Londonu, un operete pakāpeniski pārtapa mūziklā. Mūziklā dziesmas vēl ciešāk saistītas ar sižetu, un mūzikā ienāk džezs, populārā mūzika un mūsdienu deja.
„Mana skaistā lēdija” (1956)
„My Fair Lady” jeb „Mana skaistā lēdija” pirmizrādi piedzīvoja 1956. gada 15. martā Brodvejas Mark Hellinger teātrī. Mūzika – Frederiks Lovs, teksts un libreto – Alans Džejs Lerners. Mūzikla pamatā ir Bernarda Šova luga „Pigmalions”: fonētikas profesors Henrijs Higinss saderas, ka spēs ielas puķu pārdevēju Elīzu Dulitlu iemācīt runāt kā īstu lēdiju.
No mūzikla nāk tādas dziesmas kā „I Could Have Danced All Night” un „The Rain in Spain”. 1964. gada filma saņēma „Oskaru” kā gada labākā filma. Pirmais Brodvejas iestudējums piedzīvoja 2717 izrādes.
„Vestsaidas stāsts” (1957)
Leonarda Bernstaina mūzikls pirmizrādi piedzīvoja 1957. gada 26. septembrī Brodvejas Winter Garden teātrī. Tas ir Romeo un Džuljetas stāsts, pārcelts uz Ņujorkas ielām, kur sāncenšas divas jauniešu bandas. Dziesmas „Maria”, „Tonight” un „America” zina arī tie, kas mūziklu nav redzējuši.
„Skaņu mūzika” (1959)
Ričarda Rodžersa un Oskara Hammerstaina „The Sound of Music” Brodvejā pirmo reizi izrādīja 1959. gada 16. novembrī. Stāsts par jauno Mariju, kas kļūst par fon Trapu ģimenes bērnu audzinātāju, deva pasaulei dziesmas „Do-Re-Mi” un „Edelweiss”. Arī 1965. gada filma saņēma „Oskaru” kā labākā filma.
„Kaķi”, „Nožēlojamie” un „Operas spoks”
Londona 20. gadsimta beigās kļuva par otro mūziklu galvaspilsētu:
- „Kaķi” (1981) – Endrū Loida Vebera mūzikls pēc T. S. Eliota dzejoļiem, kurā skan dziesma „Memory”.
- „Nožēlojamie” – mūzikls pēc Viktora Igo romāna; pirmā versija tapa Parīzē 1980. gadā, angliskā versija Londonā pirmizrādi piedzīvoja 1985. gadā.
- „Operas spoks” (1986) – Loida Vebera mūzikls, kas Brodvejā tika izrādīts no 1988. līdz 2023. gadam un ar 13 981 izrādi kļuva par ilgāk izrādīto mūziklu Brodvejas vēsturē.
Kur šos darbus redzēt Latvijā
Operetes Latvijā visbiežāk iestudē Latvijas Nacionālā opera un balets, bet mūzikli tiek izrādīti dažādos repertuāra teātros un lielās koncertzālēs. Repertuārs mainās katru sezonu, tāpēc aktuālās izrādes vislabāk pārbaudīt pašu teātru mājaslapās. Pārskatu par lielākajiem teātriem atradīsiet rakstā „Teātri Latvijā”, bet par koncertiem – koncertu afišas ceļvedī.
