Ceļvedis

Kas ir operete?

Operas nama zāle ar vairākām ložu rindām, sarkaniem aizkariem un zeltainu apgaismojumu

Operete ir vieglā žanra mūzikas teātris, kurā dziesmas, dejas un runāts dialogs apvienojas vienā jautrā, bieži satīriskā stāstā ar laimīgām beigām. Ja opera skatītājam liek pārdzīvot, operete aicina pasmaidīt – un tomēr abiem žanriem ir kopīgas saknes, orķestris un dziedātāji ar klasisku skolu. Šajā rakstā noskaidrosim, kas ir operete, kā tā atšķiras no operas un kāpēc tā vēl šodien piepilda teātru zāles.

Ko nozīmē vārds „operete”

Vārds cēlies no itāļu operetta – burtiski „mazā opera”. Nosaukums labi raksturo žanra būtību: operete ir mazāk monumentāla nekā opera, īsāka, vieglāka saturā un tuvāka skatītāja ikdienai. Taču „maza” nenozīmē „vienkārša”. Labai operetei vajadzīgi dziedātāji, kas spēj gan nodziedāt sarežģītu āriju, gan pārliecinoši nospēlēt komisku ainu ar runātu tekstu.

Operete un opera: galvenās atšķirības

Abi žanri izmanto orķestri, solistus, kori un bieži arī baletu. Atšķirības slēpjas uzbūvē un noskaņā.

PazīmeOperaOperete
TekstsPārsvarā tiek dziedāts, arī sarunas (recitatīvi)Mūzikas numurus savieno runāts dialogs
SatursBieži traģisks vai dramatisksKomisks, romantisks, satīrisks
DejaNe vienmērSvarīga daļa – valsis, galops, čardašs
BeigasNereti traģiskasGandrīz vienmēr laimīgas
ApjomsBieži garāka un vokāli smagākaParasti īsāka un vieglāka

Vienkāršākais veids, kā atšķirt abus žanrus zālē: ja aktieri starp dziesmām vienkārši runā, visticamāk, Jūs skatāties opereti. Ja viss stāsts tiek izdziedāts, tā ir opera.

Kā radās operete

Operetes dzimtene ir 19. gadsimta vidus Parīze. Komponistu Ervē (Florimonu Ronžē) bieži dēvē par franču operetes tēvu – viņš 1850. gados sāka rakstīt īsas, jautras skatuves miniatūras. Tomēr žanra īsto slavu radīja Žaks Ofenbahs, kurš 1855. gadā Parīzē atvēra savu teātri Bouffes-Parisiens. Tur 1858. gadā pirmizrādi piedzīvoja „Orfejs ellē” – grieķu mīta parodija, kuras „Elles galops” vēlāk kļuva pasaulslavens kā kankāns.

No Parīzes operete devās uz Vīni. Tur Francis fon Zupē, bet pēc tam Johans Štrauss (dēls) radīja tā saukto Vīnes operetes „zelta laikmetu”. Štrausa „Sikspārnis” (1874) joprojām ir viena no visbiežāk iestudētajām operetēm pasaulē. 20. gadsimta sākumā sekoja „sudraba laikmets” ar Franča Lehāra „Jautro atraitni” (1905) un Imres Kalmana darbiem. Jāpiebilst, ka „zelta” un „sudraba” laikmets ir pieņemti apzīmējumi, nevis precīzi noteiktas robežas.

Anglijā līdzīgā virzienā strādāja libretists Viljams Gilberts un komponists Artūrs Salivans – viņu komiskās operas, piemēram, „Mikado” (1885), tika izrādītas Londonas Savoy teātrī. Amerikā operete pakāpeniski pārtapa mūziklā. Vairāk par slavenākajiem darbiem lasiet rakstā „Slavenākās operetes un mūzikli”.

No kā sastāv operete

Lai arī katra operete ir atšķirīga, tajās parasti atradīsiet līdzīgus elementus:

  • Uvertīra – orķestra ievads, kurā bieži skan izrādes populārākās melodijas.
  • Ārijas un kupleti – solo dziesmas; kupleti ir strofiskas, bieži asprātīgas dziesmas ar atkārtotu piedziedājumu.
  • Ansambļi un finālu ainas – vairāki solisti un koris dzied kopā, īpaši cēlienu beigās.
  • Deju ritmi – Vīnes valsis, franču galops jeb kankāns, ungāru čardašs.
  • Runāts dialogs – tas virza sižetu un ļauj aktieriem izspēlēt komiskas situācijas.
  • Laimīgas beigas – pārpratumi atrisinās, mīlētāji satiekas.

Operete un opera Latvijā

Opera Latvijā ir zināma jau aptuveni 300 gadus, bet profesionālas latviešu operas vēsture sākas 1918. gadā ar Latvju operu. Saskaņā ar statūtiem Latvijas Nacionālā opera dibināta 1919. gadā, un tās mājvieta ir vēsturiskā ēka Rīgā, Aspazijas bulvārī.

Padomju gados Rīgā darbojās arī atsevišķs operetes teātris – Valsts Rīgas Operetes teātris, kas tika dibināts drīz pēc Otrā pasaules kara. Savukārt Rīgas Muzikālais teātris 1996. gadā tika likvidēts ar Kultūras ministrijas rīkojumu.

Operetes nav pazudušas arī no mūsdienu skatuves. Latvijas Nacionālā opera un balets 2022./2023. gada sezonu atklāja ar jauniestudējumu – Lehāra „Jautro atraitni”, bet 2015. gada decembrī tur pirmizrādi piedzīvoja Štrausa „Sikspārņa” iestudējums. Kur vēl Latvijā var redzēt mūzikas teātri, lasiet rakstā „Teātri Latvijā”.

Kāpēc operete joprojām ir populāra

Operete piedāvā to, ko skatītāji meklē jebkurā laikmetā: skaistas melodijas, kuras var dungot vēl pēc izrādes, humoru un vieglumu. Daudzi operetes numuri – Štrausa valši, Lehāra „Vilja dziesma” – sen dzīvo arī ārpus teātra, koncertu programmās. Ja Jūs interesē, kur šādu mūziku dzirdēt dzīvajā, ieskatieties mūsu koncertu afišas ceļvedī.

Īsumā

  • Operete ir „mazā opera” – vieglāka, īsāka un jautrāka par operu.
  • Tās galvenās pazīmes ir runāts dialogs, deju ritmi un laimīgas beigas.
  • Žanrs radās Parīzē 1850. gados un uzplauka Vīnē.
  • Operetes joprojām tiek iestudētas arī Latvijā.